Satura rādītājs:
- "Paldies"
- "Lūdzu palīdzi man"
- "Kā jūs to izdzīvojāt?"
- "Es mīlu Tevi"
- "Ko jūs darījāt, kad …?"
- "Lūdzu, nekad neatstājiet mani"
- "ES tagad saprotu"
- "Man žēl"
- "Kā jūs kādreiz ļājāt man aiziet no mājām?"
Mēnesi pēc tam, kad kļuvu par mammu, ciemos ieradās pati mamma, un es skaidri atceros brīdi, kad viņa man teica: "Redzi, tas ir tas, kas tas ir, " un viss noklikšķināja uz vietas. Es uzreiz labāk sapratu savu māti, skatoties viņai caur mammas acīm. Ja godīgi, es nevarēju noticēt, ka viņa to ir izdarījusi tik graciozi. Pēdējā pusotra gada laikā esmu izpētījis visu šo lietu sarakstu, ko vēlēsities pateikt mātei pēc tam, kad jums būs savs bērniņš.
Es domāju, ka lielākais, ko es nesapratu pirms pats kļuvu par māti, bija tas, cik visu uzturu patērējoša ir jūsu pašu galva. Es vienā brīdī piezvanīju mammai, kad mana meita bija slima un mēs nebijām pārliecināti, kas ir nepareizi, un viņa teica: "Tas ir tikai vissliktākais, vai ne, kad jūs to nevarat salabot?" Tajā brīdī visas reizes, kad es biju aicinājusi mammu asaras vai sašutumā par kaut ko tādu, ko viņa, iespējams, nevarēja novērst, zibspuldzē metās man pretī. Es jutos šausmīgi, ka viņai tas izdevās, un esmu pateicīga par pacietību un mierīgumu, ko viņa vienmēr bija parādījusi, kad man vajadzēja viņu. Es biju panikā bieza par meitas pirmo drudzi, bet viņa bija darījusi ar mani - un manus brāļus un māsas - vairāk nekā 30 gadus.
Tas noteikti šausmīgi ātri ienesa manas raizes perspektīvā, kā arī atgādināja, ka mātes stāvoklis ir maratons, nevis sprints. Ja es pārdzīvošu šos mātes stāvokļa kāpumus un kritumus, man būs jāpieņem mazliet stingrāki, tāpat kā manai mammai.
"Paldies"
GIFIJAPaldies, ka mani izaudzinājāt, paldies, ka mani mīlējāt, un paldies, ka esat safasēti ar netīrām autiņbiksītēm un kuņģa kaudzi, un vēlajās naktīs, kuras jūs gaidījāt, kamēr es biju kopā ar savu vidusskolas draugu. Paldies, ka joprojām atbildējat uz maniem zvaniem un runājāt man blakus, kad kaut kas noiet greizi, bez jautājuma un vairāk nekā 30 gadus pēc manis dzemdībām.
"Lūdzu palīdzi man"
Kad kļuvu par mammu, es vienkārši gribēju mammas palīdzību. Es gribēju, lai viņa tur paziņo man, ka man klājas labi, un man ir labi, un es nejaucu savu bērnu. No 3000 jūdžu attāluma viņai izdevās labi nomierināt manas bailes, pateicoties FaceTime.
"Kā jūs to izdzīvojāt?"
GIFIJAIr bijuši brīži, kad es vienkārši nespēju noticēt, ka mana mamma izdzīvoja, audzinot trīs bērnus, nezaudējot prātu vai pat neinformējot mūs, cik tas ir grūts. Pati mana bērniņa lika man saprast, cik daudz žēlastības manai mammai bija izturēt visus mūsu mazuļu tantrumus un vidusskolas drāmas, nezaudējot viņu atdzist.
"Es mīlu Tevi"
Minūtē, kad kļuvu par mammu, es jutu, ka man vajadzēja daudz, daudz biežāk pateikt mammai, cik ļoti es viņu mīlēju un cik ļoti novērtēju visu, ko viņa izdarīja un dara manis labā.
"Ko jūs darījāt, kad …?"
GIFIJAManas meitas īsās dzīves laikā ir bijis tik daudz reižu, kad esmu piezvanījusi mammai, lai pajautātu, ko viņa izdarīja, kad es neēdu neko citu kā mellenes, vai ko viņa darīja, lai palīdzētu man iemācīties runāt, vai to, ko viņa darīja, kad Es atteicos iekļūt karietē bez kliedzošas kaujas. Es esmu tik pateicīga, ka viņa šajās situācijās ir tikusi tikusi piezvanīta, gatava dalīties vecāku gudrībā.
"Lūdzu, nekad neatstājiet mani"
Kad mamma ieradās ciemos, es noteikti negribēju, lai viņa kādreiz aiziet. Viņa bija tik nomierinoša klātbūtne, un es negribēju, lai viņa atstāj mani savās, daudz ierobežotākajās mātes prasmēs. Par laimi, pirms aiziešanas viņa man sniedza lielisku runu, kas man lika justies tā, ka es būšu OK par savējo! (Spoilera trauksme: es biju.)
"ES tagad saprotu"
GIFIJAReiz es kļuvu par mammu un, kad bērns mazliet sāka augt par savu personību, es sāku to patiešām iegūt. Man sāka šķist, kāpēc viņa ir tā, kā viņa to darīja, kāpēc mums bija noteikumi par ekrāna laiku (pat 80. gados), kāpēc viņa uzstāja uz vakara zvanu stundām, kad šķita, ka to nedara neviens no manu draugu vecākiem, un kāpēc viņa gaidīja, kamēr viņa zināja, ka katru dienu esmu mājās.
Tagad es saprotu, ka būt mātei ir tas pats, kas daļa no sevis staigāt ārpus ķermeņa. Jūs to nevarat kontrolēt, un jūs ne vienmēr varat to aizsargāt, un tas ir nogurdinoši visu laiku jāuztraucas.
"Man žēl"
Par vakara zvanu pārkāpšanu un par jūsu noteikumu apstrīdēšanu un par necieņu, kad es biju jaunāks. Es atvainojos, ka padarījāt savu smago darbu grūtāku, nekā tam vajadzēja būt.
"Kā jūs kādreiz ļājāt man aiziet no mājām?"
GIFIJAHa! Manai meitai vēl nav pat 2 gadu, un es jau domāju, kā jebkura māte ļauj saviem bērniem iziet pasaulē atsevišķi. Vai arī iekāpt mašīnā pie cita pusaudža vadītāja. Vai arī palieciet pie cita kazlēnu nama. Vai arī doties uz koledžu? Es ceru, ka tad, kad pienāks laiks, mana mamma tur ieradīsies, lai atkārtoti atgādinātu, ka man izrādījās labi.
