Satura rādītājs:
- "Vai tu nemīli viens otru?"
- "Vai jūs esat devies uz konsultācijām?"
- "Vai esat apsvēris, ko nozīmē šķiršanās?"
- "Kas par taviem draugiem?"
- "Kā jūs finansiāli tiksiet galā?"
- "Vai kāds no jums krāpās?"
- "Kāpēc jūs neklausījāties, kad es teicu, ka neprecas?"
- "Kas pārvietojas?"
- "Kāpēc jūs to vienkārši neizstrādājāt?"
Kas tas ir ar visiem jautājumiem par mirušajām attiecībām? Pēc manas pieredzes viņi tiešām ir tikai spriedumi, kas maskēti ar zinātkāri vai patiesām rūpēm. Es saprotu, ka tad, kad sakņojat pāris, lai izdomātu lietas, un tās neveicas, jūs varētu justies mazliet vīlušies vai apmānīti. Tas nekad nebija patiesība, nekā tad, kad es ar savu pirmo vīru 22 gadu vecumā pārdzīvoju ievērojamu šķelšanos. Tomēr daži no satraucošajiem jautājumiem, ko cilvēki jums uzdos pēc šķiršanās, vienkārši nav pieprasīti. Piemēram, tas jau ir pietiekami grūti, tāpēc vai tiešām tas ir jādara?
Tā kā apprecējos ārpus vidusskolas tik tikko 18 gadu vecumā, manas attiecības lielākoties tika nostiprinātas tālos sapņos un nākotnes nenoteiktībā. Jā, mēs mīlējām viens otru, bet tagad, kad esmu atkārtoti precējusies ar savu divu bērnu tēvu, es redzu, ka tā nebija tāda pati mīlestība. Gadiem ilgi mēģinājām panākt, lai tas darbotos, bet, kad tas notika, mēs negribējām būt - un nevajadzēja būt - precējušies.
Mēs šķīrāmies pāris reizes, pirms es beidzot aizbraucu uz labu. Pati šķiršanās aizņēma ilgāku laiku, nekā gaidīts, un tas tikai uzkurināja visus šķietami bezgalīgos draugu un tuvinieku jautājumus. Pēc visu citu domām, atkarībā no tā, ko jūs jautājāt, mēs vai nu necīnījāmies pietiekami smagi, vai arī mums kādā brīdī bija neizdošanās. Likās, ka neatkarīgi no tā, ko mēs izdarījām, mēs nevarējām uzvarēt. Neatkarīgi no tā, daži no jautājumiem bija satraucoši un pat labi domājot, tie nepalīdzēja. Tātad, ja jūs domājat pajautāt kādam no zemāk aprakstītajiem kādam, kurš nesen šķīries, nedariet to.
"Vai tu nemīli viens otru?"
GIFIJAProtams, ka mēs to darām. Tāpēc mēs šķiramies, jo mēs pietiekami rūpējamies un cienām viens otru, lai gribētu labāku dzīvi. Mīlēšana kādam un mīlestība tomēr ir divi dažādi jēdzieni. Mans vīrs un es kādu laiku nebija iemīlējušies. Mums nebija bērnu kopā, un, godīgi sakot, un, tuvojoties beigām, mēs nezinājām, kāpēc mēs kādreiz apprecējāmies. Nav smagu izjūtu. Tikai mīlestība.
"Vai jūs esat devies uz konsultācijām?"
Mēs visu izmēģinājām, medus. Neatkarīgi no tā, ko mēs izdarījām, tas viss likās, ka mēs neesam saderīgi, gribam atšķirīgu pieredzi un esam pārāk jauni un nenobrieduši, lai zinātu, par ko mēs paši esam nokļuvuši.
"Vai esat apsvēris, ko nozīmē šķiršanās?"
GIFIJADū. Neviens neprecējas, gaidot šķiršanos. Jūs dodaties no visas sirds, darāt darbu, turaties stingri un cerat uz labāko. Dažreiz tas izdodas, un dažreiz tas vienkārši nav. Tas nenozīmē, ka mēs esam viegli uztvēruši “šķiršanās” nozīmi vai arī ka vispirms neesam veltījuši pietiekami daudz laika apsvēršanai. Mēs zinājām, ka ilgu laiku mēs centīsimies visu iespējamo, lai tiktu cauri un padarītu to pēdējo. Beigu beigās mēs nevarējām. Tas notiek.
"Kas par taviem draugiem?"
Manam vīram (tajā laikā) un man bija draugu komplekts, kas lielākoties bija pie viņa. Tas ir forši, jo es pārcēlos no štata un ieguvu jaunus draugus. Tā kā galu galā es esmu tas, kurš visu atstāja, es negrasījos cīnīties par daudz vairāk kā par savstarpēju sapratni. Mēs tiešām gribējām tikai virzīties uz priekšu, lai ko tas arī nozīmētu.
"Kā jūs finansiāli tiksiet galā?"
GIFIJAAk, es nezinu. Um, dabū darbu? Tehniski man bija lielisks darbs, kad mēs šķīrāmies, bet es plānoju pārcelties no valsts, tāpēc man vajadzēja sākt meklēšanu no jauna. Bija grūti sasniegt šos pirmos mēnešus, un es zinu, ka tas bija arī viņam. Tomēr, kad jūs esat nelaimīgā, nepiepildītā laulībā, jūs darāt to, kas jums jādara.
"Vai kāds no jums krāpās?"
Vai tam burtiski pat ir nozīme? Mums bija problēmas, pirms mēs teicām “es daru”, jo mēs bijām 18 un 19 gadi un meklējām drošību un komfortu. Ja mans partneris būtu bijis neuzticīgs, es saprotu, kāpēc. Tad? Nevar būt. Bet, atskatoties atpakaļ, es redzu, cik nožēlojami mēs viens otru padarījām. Un patiesībā ikviens, kurš to pajautāja, parasti tik un tā saņēma acu skatienu, jo tas nav neviena bizness.
"Kāpēc jūs neklausījāties, kad es teicu, ka neprecas?"
GIFIJAKā minēts iepriekš, es tikko pabeidzu vidusskolu. Jūs nevarējāt man pateikt darīt sasodīti lietu, ko es negribēju, un es būtu rīkojies pretēji, tikai lai pierādītu punktu. Ko jūs zināt, es to izdarīju.
"Kas pārvietojas?"
Vēl viens postenis manā sarakstā “neviens no jūsu biznesa”, bet es par to daudz jautāju. Viņam un man nevajadzēja izlemt, jo es tik un tā plānoju doties, tāpēc viņš ieguva māju. Vai tomēr šis jautājums nopietni liek kādam justies labāk? Nav svarīgi, kurš pārvietojas. Laulība ir beigusies, tāpēc būsim nedaudz jūtīgāki?
"Kāpēc jūs to vienkārši neizstrādājāt?"
GIFIJAAk. Mana. Dievs. Lūk, lieta: mēs centāmies tikt galā ar savām problēmām, un mums vienkārši nebija paredzēts būt kopā. Beigas. Ja šī atbilde nav pietiekama, lūdzu.
Laulības šķiršana nav viegli izdarāma lieta. Ja kaut kas notiek, ir nepieciešams drosme, lai realizētu vienu vai abus no jums, kas nav laimīgs, un esat pelnījuši vairāk. Pat ja jūs esat iemīlējies, tas nenozīmē, ka nebija kaut kādas sajūtas, kas vienmēr būtu tur. Galu galā jūs dalījāties ar dzīvi. Ja visi varētu apstāties ar šiem jautājumiem, abām iesaistītajām pusēm būtu daudz vieglāk pāriet pie savas dzīves.
