Ceturtdien Ķīnas Jūras kara kuģis uzsāka Ķīnu un ASV diplomātiskā saspīlējumā, kad tas bez atļaujas sagrāba ASV Jūras spēku dronu no Dienvidķīnas jūras, pēc tam atteicās to atdot. Pēc Reuters teiktā, incidents noteikti nav protokols, un tā ir pirmā reize, kad pēdējos gados notiek kaut kas līdzīgs - kas liek jautāt, kā Ķīna vispirms sagrāba ASV jūras kara flotes dronu?
Tā kā drons bija bezpilota pētniecības transportlīdzeklis, uz klāja īsti nebija neviena, kas protestētu, kad ķīniešu ASR-510, Dalang III klases kuģis, nosūtīja mazāku laivu, lai savāktu dronu. Drons tomēr tika skaidri iezīmēts kā suverēns kuģis, kuru vajadzētu atstāt zem ūdens. "Tas likumīgi veica militāru aptauju Dienvidķīnas jūras ūdeņos, " piektdien aģentūrai Reuters sacīja ASV amatpersona. "Tas ir suverēns imūnsistēmas trauks, angļu valodā skaidri marķēts, ka to nedrīkst noņemt no ūdens - ka tas bija ASV īpašums."
Lai iegūtu dronu, ķīniešu karakuģis tika pievilkts netālu no USNS Bowditch - amerikāņu pētniecības kuģa, kurš sākotnēji bija izvietojis dronu un gatavojās to atjaunot, un tā vietā to paņēma. Amerikāņu pētniecības kuģis sazinājās, izmantojot tilta un tilta sakarus, lūdzot Dalang kuģim atgriezt viņu dronu, taču šie lūgumi tika ignorēti. Ķīnas kuģis tomēr atzina USNS Bowditch ziņu un teica tikai: "Mēs atgriežamies pie normālām operācijām", kad viņi aizgāja, sacīja Pentagona pārstāvis Džefs Deiviss.
"Kopš tā laika mēs strādājām pa diplomātiskajiem kanāliem, lai šajā jautājumā norobežotu Ķīnu, " Deiviss piektdien sacīja BuzzFeed, ar to saprotot, ka Amerikas Savienotās Valstis tagad ir izteikušas diplomātisku prasību drona atgriešanai. "Šī nav tāda rīcība, kādu mēs sagaidām no profesionāliem jūras spēkiem."
Pat ja Ķīna dronu drīz atgriezīs, suverēna pētnieciskā transportlīdzekļa neparastā kaušana starptautiskajos ūdeņos precīzi neatbilst citām valstīm. Pēc The Independent ziņām, Ķīna, kā ziņots, ir palielinājusi savu militāro klātbūtni Dienvidķīnas jūras starptautiskajos ūdeņos, kur tā nesen izveidoja septiņas mākslīgas salas, kas modernizētas ar militāriem ieročiem. Ja ziņojumi par militarizāciju būtu patiesi, viens ASV jūras spēku komandieris augustā stāstīja laikrakstam The Wall Street Journal, tas palielinātu spriedzi un destabilizāciju šajā apgabalā.
Pēc drona sagrābšanas ceturtdien Amerikas Savienoto Valstu Klusā okeāna flote brīdināja, ka tā stāsies pretī Ķīnai, ja valsts turpinās pārkāpt savas jūras prasības. Tomēr piektdienas rītā Ķīnai vēl bija jāatbild uz Amerikas Savienoto Valstu lūgumu pēc tās drona, atstājot lielu spriedzi starp abām valstīm.
