Satura rādītājs:
- Mums bija laiks veidot mūsu attiecības
- Mēs kopā veidojām daudz pieredzes
- Mēs iemācījāmies elastību
- Mēs iemācījāmies, kā kopā upurēt
- Mums bija vairāk laika sakārtot savas finanses
- Mēs kopīgi veidojām savas idejas par vecākiem
- Jau agri atbildējām uz auglības jautājumiem
- Mēs iemācījāmies kādam likt pirmo vietu
Es nesen 25 gadus vecajam brālim jautāju par viņa domām par laulībām un to, vai viņš domā, vai viņa pašreizējās attiecības ir virzītas šajā virzienā. Viņš kliedza uz mani un teica: "Nu, mēs visi nevaram būt bērnu līgavas." Touché, mazais brālīt. Touché. Kad apprecējos ar vīru, es nebiju bērns, bet pulksten 23 un 24 mēs bijām pirmie no draugiem, kuri apprecējās. Jaunlaulības apprecēšanās mums bija likumsakarīga, un tā izrādījās papildu piemaksa, faktiski palīdzot mums būt labākiem vecākiem.
Dažreiz domāju, kāda būtu bijusi mūsu dzīve, ja mēs būtu satikušies pēc 10 gadiem, nevis 20. gadu sākumā un mūsu pēdējā koledžas gadā. Mēs būtu paveikuši tik daudz, audzot atsevišķi, mēs, iespējams, būtu datējuši daudz vairāk cilvēku, pirms viens otram samierināties, un mēs, iespējams, būtu kopīgi veidojuši vairāk karjeras veidošanas atsevišķi, pirms sākt kopīgi pieņemt šos lēmumus.
Tomēr, ja neskatoties uz to, apprecēšanās ar jauniešiem faktiski palīdzēja mums būt labākiem vecākiem par savu meitu un audžubērniem, kuri ir dalījušies mūsu mājās. Laulības apprecēšanās jaunībā palīdzēja mums izaugt kopā kā pārim, ir daudz dzīves un pasaules pieredzes pirms bērnu piedzimšanas, un būtībā mūs pārvērta par daudz spēcīgāku vecāku komandu, nekā mēs varētu būt citādi.
Mums bija laiks veidot mūsu attiecības
GIFIJAMēs apprecējāmies, kad bijām 20. gadu sākumā, un, tā kā nebijām mūsu 30. gadu sākumā, bija mazāks spiediens nekavējoties sākt ģimeni (lai gan tas netraucēja draugiem un ģimenes locekļiem uzdot tik drausmīgos jautājumus ik pēc viņu izmaiņām) bija).
Tā vietā mēs dažus gadus pavadījām kopā, būdami kopā kā pāris, mācoties (bieži vien smago ceļu) par savām vājībām un mēģinot tās stiprināt. Ar laiku, kad mēs kļuvām par vecākiem, mēs bijām spēcīga komanda. Pat tā kā mūsu pirmais vecāku dzīves gads ir bijis audžuģimenes izaicinājums, papildus meitai mēs esam spējuši darboties arī kā saliedēta vienība.
Mēs kopā veidojām daudz pieredzes
Kad apprecējāmies, mēs zinājām, ka vēlamies daudz kopā izpētīt, un mūsu mīlestība uz ceļojumu beidzās ar redzesloka paplašināšanu pirms bērnu piedzimšanas. Pēc iespējas vairākos piedzīvojumos visā Eiropā, dzīvojot Īrijā, mēs dzīvojām Īrijā un dalījāmies pieredzē, lai gūtu vecāku atbalstu mūsu mazajam. Mēs abi arī tagad zinām, cik svarīgi būs dalīties ar ceļošanas mīlestību ar mūsu bērniem, kad viņi izaugs.
Mēs iemācījāmies elastību
GIFIJAJa ir kāda īpašība, kas, manuprāt, padara cilvēku par labu vecāku, tā ir elastība. Kā izrādās, apprecēties jaunībā nozīmēja, ka pirms apprecēšanās mums nebija daudz iespēju kļūt neelastīgiem vai iekļūt savās ikdienas gaitās. Elastīgums un kompromiss, risinot situācijas, kas nebija tieši mūsu rīcībā, bija norma, nevis izņēmums.
Mēs iemācījāmies, kā kopā upurēt
Tas varētu būt nedaudz patiesības eifēmisms: mēs jau agri bijām ļoti nabadzīgi un tas mūs sagatavoja upurēšanai par saviem bērniem. Finansiāls stress ir viena no vissmagākajām grūtībām, ar kuru jāsaskaras laulībā, un pirmo laulības gadu mēs pavadījām ļoti, ļoti slikti (laimīgi, bet slikti).
Tagad, kad mums ir meita (kuras adopcija bija diezgan dārga), mēs zinām, kāda ir sajūta bez viņa izbraukšanas, un ka finansiālais stress ir tas, ko mēs jau zinām, kā izturēties kā pārim.
Mums bija vairāk laika sakārtot savas finanses
GIFIJAPēc tam, kad mūsu jaunajā laulībā bija agrīna nabadzība, turpinājums ir tas, ka pirms kļūšanas par vecākiem mums bija laiks strādāt pie tā, lai būtu finansiāli gatavi kļūt par vecākiem. Mums noteikti ir bijuši neveiksmīgi gadi, kad ietaupījām, lai nopirktu māju un pārbūvētu dzīvi citā valstī, kamēr cerējām adoptēt, taču mēs bijām finansiāli vairāk gatavi būt vecākiem, jo apprecējāmies jauni.
Mēs kopīgi veidojām savas idejas par vecākiem
Nogatavināšana dažādiem cilvēkiem notiek dažādos veidos, bet apprecoties jaunāki nozīmē, ka jūsu idejas par vecāku audzināšanu lielākoties veidojas kopā. Kaut arī vienmēr būs kompromiss par to, kā mēs kļūstam vecāki, bet mums nebija konkrētu ideju par to, kā mēs gribējām kļūt vecākiem, līdz mēs apprecējāmies un sākām kopīgi izpētīt šos jēdzienus. Mums bija arī iespēja novērot, kā citi cilvēki ir vecāki, un pēc tam kopīgi pārrunāt, vai mēs darītu to pašu vai izvēlēties citu ceļu.
Jau agri atbildējām uz auglības jautājumiem
GIFIJAApsveriet to, kā apprecēties ar jauniešiem ļāva man vispār kļūt par vecāku, nemaz nerunājot par labāku. Tā kā mēs bijām precējušies samērā jauni, mēs sākām uzdot jautājumus par to, kāpēc mēs nebijām stāvoklī, pirms mums pat nebija 30 gadu. Tā kā mēs apprecējāmies agrāk un sākām auglības testēšanu agrāk, mums bija vēl dažas iespējas (piemēram, adoptēt pirmo un atstāt IVF vēlākai), lai kļūtu par vecākiem.
Mēs iemācījāmies kādam likt pirmo vietu
Vecākam likšana ir kāda cita prioritāte, un, kad apprecējaties ar jauniešiem, to jūs praktizējat visu savu pieaugušo dzīvi. Ir ļoti maz iespēju savtīgi rīkoties, kad esat precējies, un jums ātri jāapgūst kompromisu māksla, lai pārliecinātos, ka tiek apmierinātas ikviena vajadzības.
Apprecēties ar jauniešiem nozīmē, ka jūs iemācīsities izvirzīt kāda cita vajadzības sev līdzās, patiesībā izvēloties sevi kā vecāku panākumus, kad mazs cilvēks sāk ēst vairāk, kad jūs patiešām vēlaties to darīt, bet tikai skatīties īstās mājsaimnieces.
