Satura rādītājs:
- Kam ellē ir laiks iepirkties ar jaundzimušo?
- Es zināju, ka viņš neatcerēsies
- Viņam bija vienalga
- Mans bērns pat toreiz nezināja, ko darīt ar rotaļlietām
- Viņam jau bija ton rotaļlietu
- Viņam bija vecvecāki, kuri vēlējās Viņu sabojāt
- Viņš tajā gadā jau bija pietiekami dārgs
- Tas jutās muļķīgi un stingri svinīgi
- Es esmu hipijs
- Viņš bija bijis nerātns
Manas meitas pirmie Ziemassvētki bija pārsteidzoši. Viņai bija tikai apmēram septiņi mēneši un viņa izdarīja daudz ko tādu, ko dara septiņus mēnešus veci bērni - sēdēdami, smaidot, aplaudējot - mijiedarbojoties ar apkārtējo pasauli veidos, kas vien mēnešus pirms tam būtu šķituši neiedomājami. Tad bija mana dēla pirmie Ziemassvētki. Viņš bija trīs mēnešus vecs. Runājot par svētku uzmundrināšanu, viņš bija tikpat spējīgs kā sasist Yule žurnālu. Piedodiet, nenožēlojiet, bet es savam mazulim nedevu Ziemassvētku dāvanas.
Ļaujiet man atkārtot: trīs. Mēneši. Vecs. Nekļūdieties man, es mīlēju savus bērnus no brīža, kad viņi bija magoņu sēklu lielumā, kas dzīvoja manā dzemdē. Tomēr 3 mēnešus veci bērni, ja mēs esam ļoti godīgi, ir diezgan garlaicīgi. Es domāju jā, viņi ir burvīgi un apbrīnojami, lai ielīgtu un izklaidētu tādā veidā, kā, piemēram, lavas lampa ir izklaidējoša, bet viņi to nedara tik daudz. Un hey, tas ir forši. Ja jūs par to domājat, fakts, ka viņi var kaut ko darīt, ir praktiski brīnumains, jo tas ir kā: "Tikai pirms dažām nedēļām jūs dzīvojāt manī un tagad jūs kaut ko sagrābāt? Svētais gabals! Tas ir neticami!"
Tomēr, tā kā mans bērns atradās savā “ceturtajā trimestrī”, es nolēmu nedomāt par svētku uzmundrināšanu un nemēģināt savus pirmos Ziemassvētkus padarīt smieklīgi maģiskus, un tas ietvēra pilnīgu dāvanu trūkumu no viņa vecākiem. Galu galā…
Kam ellē ir laiks iepirkties ar jaundzimušo?
GIFIJAPiemēram, vai jums ir bijis zīdainis? Vai jūs zināt, cik daudz laika viņi aizņem? Plus man tajā laikā bija pilna laika biroja darbs, tāpēc arī nebija tā, ka man bija īpaši elastīgs grafiks. Un jūs vēlaties, lai es cīnītos ar Ņujorkas brīvdienu iepirkšanās pūļiem, lai iegūtu viņam lietas? Jums ar to ir jautri. Es būšu šeit, ja neviena no tām nebūs.
Es zināju, ka viņš neatcerēsies
GIFIJANav tā, ka tas viņam vai kaut kā radītu priecīgas brīvdienu atmiņas. Viņš tajā laikā nedomā, ka viņš ir 3 mēnešus vecs jaundzimušais, un māmiņa un tētis ieguva viņam šo bloku komplektu, jūs zināt? Piešķirts, atcerēšanās nav pats par sevi iemesls, kāpēc es būtu atteicies no dāvanām (ja mēs esam godīgi, es droši vien aizmirstu pusi no dāvanām, ko šajā brīdī esmu ieguvis savā dzīvē, bet tas viņus nemazināja jēgpilns vai patīkams tajā laikā), bet saistībā ar tik daudziem citiem faktoriem es domāju, ka tas ir pienācīgs arguments.
Viņam bija vienalga
GIFIJA3 mēnešus vecs bērns nezina, ka ir Ziemassvētki. 3 mēnešus vecs bērns domā, ka viņa paša īkšķa atklāšana ir jauns un aizraujošs. Tāpēc es zināju, ka nepievīlu savu bērnu, jo viņam nebija nekādu cerību.
Mans bērns pat toreiz nezināja, ko darīt ar rotaļlietām
GIFIJAProtams, es varētu Ziemassvētku rītā viņam novietot nelielu rotaļlietu kalnu zem koka. Protams, viņš skatās uz viņiem un ir, piemēram: “Forma. Krāsa. Tekstūra. Forši. ”Es arī varētu zem koka ievietot veļas kaudzi, un viņam, iespējams, būtu tāda pati reakcija. Ja godīgi, iespējams, ka viņš vairāk iekļūs veļas mazgāšanā, nevis dāvanās, jo šādi bērni ripo.
Viņam jau bija ton rotaļlietu
GIFIJAKaut arī viņš vēl īsti nespēlēja ar rotaļlietām, viņš jau bija saņēmis tonnu no tām, pirms bija dzimis no draugiem un mīļajiem. Mana duša bija burvīgu rotaļu lācīšu, smadzenes veidojošu izglītojošu doo-tētu un skaļu plastisko murgu rupors, kas tomēr izklaidē mazus bērnus. Tāpēc es zināju, ka, kad pienāca laiks, viņam jau bija rotaļlietu dārgumu krātuve, lai viņu okupētu. Viņam vairs nevajadzēja.
Viņam bija vecvecāki, kuri vēlējās Viņu sabojāt
GIFIJA“Ak, es nevaru viņam sagādāt dāvanas!” Mana māte teiktu.
“Dāvanu dāvana ir mana mīlestības valoda!” Sauca vīramāte.
Tā tas ir no manis, lai liegtu vecvecākiem Dieva dotās tiesības mazliet sabojāt viņu vecmāmiņas. LABI. Labi. Dod viņam dāvanas. Pēc tam es varu ievietot attēlu, kurā viņš “atver” dāvanu sociālajos medijos, un joprojām tiek rādīts kā Ziemassvētki-y kā jebkurš cits. Abpusēji izdevīgi.
Viņš tajā gadā jau bija pietiekami dārgs
GIFIJAViņi ir tā vērti, bet mani dieva bērni maksā daudz naudas. Līdzmaksājumi no 907 pediatru tikšanās reizēm, kurās viņš bija apmeklējis savus pirmos trīs mēnešus, varētu kalpot kā viņa svētku dāvana. Priecīgus Ziemassvētkus, bērns. Jūs esat imūns pret poliomielītu.
Tas jutās muļķīgi un stingri svinīgi
GIFIJANopietni, vienkārši apstājieties un padomājiet par to. Es pērku rotaļlietas, iesaiņoju tās un ievietoju zem koka tikai, lai nākamajā rītā nēsātu savu bērnu lejā, paņemtu tās pašas rotaļlietas un izsaiņotu viņus viņam, kamēr viņš skatās? Tas ir mēms. Tas ir tāpat kā dāvanu pirkšana sev, tikai jūs nesaņēmāt neko tādu, kas jums patiesībā patika.
Es esmu hipijs
GIFIJAJo Ziemassvētki ir tikpat komerciāli cilvēki. Ziemassvētki ir par sadraudzību un mīlestību un mieru uz Zemes. Kāpēc mēs visi tikai neglābjamies pie uguns ar citām ģimenēm, kas atrodas bungu lokā, un nerīkojamies savā starpā?
Labi, ka tas nav hipijs, bet par materiālismu varu uzmundrināt ar labāko no tiem. (Pat šodien mums patīk, lai lietas būtu vienkāršas.)
Viņš bija bijis nerātns
GIFIJANopietni, es tiešām tikai jokoju. Tomēr vai tas nebūtu kaut kā smieklīgi? Tāpat kā: “Es strādāju 18 stundas, tāpēc nav tā, ka zēns šogad iekļaujas jaukā sarakstā. Mēs redzēsim, ko nes nākamais gads. ”
